Mūspusē kūlas dedzinātāju – visvairāk Balvu novadā

Apkopotā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijas pilsētās un novados par pēdējiem trīs gadiem liecina, ka nadzīgākie sausās zāles dedzinātāji mūspusē bijuši Balvu novada iedzīvotāji, kuri no 2010. līdz 2012.gadam kopumā izraisīja 33 pērnās zāles ugunsgrēkus. Mūspuses kūlas dedzinātāju topa 2.vietā ierindojas Rugāju un Viļakas novadi, kur trīs gadu laikā katrā no novadiem izcēlās 14 ugunsgrēki. Savukārt uz Baltinavas novadu ugunsdzēsējiem pēdējo trīs gadu laikā, lai nodzēstu kūlas ugunsgrēku, nācās steigt palīgā tikai vienu reizi. Jāpiebilst, ka Baltinavas novads ir teritoriāli mazākais novads visā Latvijā. Arī iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar Balvu, Viļakas un Rugāju novadiem, ir vismazākais.
 Pērn, 2012.gadā, visā Latvijā reģistrēja 3588 kūlas ugunsgrēkus vai ugunsgrēkus, kuri izcēlās no kūlas dedzināšanas. Kopumā tas ir salīdzinoši vairāk nekā 2010. vai 2011.gadā. No republikas pilsētām pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēkus visvairāk konstatēja Rīgā (180 gadījumi). No novadiem kūlas dedzināšanas skaits 2012.gadā vislielākais bija Daugavpils novadā (73 ugunsgrēki). Savukārt laika posmā no šīs tūkstošgades sākuma līdz pagājušajam gadam rekordliels ugunsgrēku skaits, kuri izcēlās dažādu iemeslu dēļ, sasniegts 2006.gadā (7083 ugunsgrēki). Lielākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits (8 cilvēki) bija 2002.gadā. Šajā gadā arī nodega līdz šim lielākais skaits ēku – 514.
Atgādinām, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Piemēram, 2011.gadā par dedzinātajām platībām lauku attīstības atbalstu neizmaksāja 24 500 latu apmērā. Savukārt 43 atbalsta pretendentiem par sausās zāles dedzināšanu materiālo atbalstu samazināja par kopējo summu 5015 lati.