Seniori gūst jaunus iespaidus



Lai palielinātu trešo valstu valstspiederīgo ģimeņu un senioru sociālo kontaktu tīklu, iepazīstinātu tos ar latviešu kultūru un veicinātu latviešu valodas apgūšanu un motivāciju to lietot, no 22. līdz 25.maijam nevalstiskās organizācijas “Ritineitis” un “Patvērums “Drošā māja”” Balvos, Bērzpilī, un Gulbenes novada Stāmerienā organizēja īpašus integrācijas pasākumus senioriem – trešo valstu valstspiederīgajiem. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta “Tālu no dzimtenes – tomēr mājās” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% – no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Ritineitis”.
No 22. līdz 25. maijam Balvos un Stāmerienā notika īpaši integrācijas pasākumi trešo valstu valstspiederīgajiem – senioriem.
Lai trešo valstu valstspiederīgos – seniorus informētu par pieejamiem informatīvajiem resursiem un iespējām apgūt vai uzlabot latviešu valodu, organizatori novadīja semināru “Latviešu valodas apgūšanas iespējas Latvijā”. Vēlāk projekta dalībnieki devās uz Viļakas novada Vēršukalna muzeju, kur atraktīvais muzeja vadītājs Aldis Pušpurs izrādīja muzeju un visi varēja redzēt, kāds ir maizes ceļš no abras līdz galdam. Viļakas baznīcu, kas slavena ar savu seno vēsturi, izrādīja kapucīnu mūks Staņislavs. Otrā diena sākās ar Stāmerienas pils un Aleksandra Ņevska pareizticīgās baznīcas iepazīšanu, kurai sekoja praktiskās nodarbības MOODLE vides lietošanā. Trešās dienas rītā seniori atgriezās Balvu muižā, kur visus gaidīja meistardarbnīcas brošu gatavošanā, māla izstrādājumu veidošanā un filcēšanā. Visi noskatījās Modra Teilāna veidoto videofilmu “Vāpes dziesma”, kas stāsta par Tautas māksliniekiem, keramiķiem Jolantu un Valdi Dundeniekiem. Liels bija senioru prieks, kad pašu rokām izdevās izgatavot piespraudītes, krelles vai māla figūras. Visi gatavotie darbiņi palika pašiem atmiņai no šī projekta. Noslēguma pasākumā katrs saņēma fotokolāžu, kā arī Pateicību par dalību projektā, spēlēja Noras Kalniņas lauku kapela, un visi atvadījās ar prieka asarām acīs.

Ekskursijā pa Balvu pilsētu. To vadīja Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Irēna Šaicāne. Sakoptā Balvu pilsētiņa iepatikās tālākiem ciemiņiem no citiem Latvijas novadiem. Anita Putniņa no Balvu pensionāru biedrības atzina, ka uz pilsētu paskatījusies it kā citām acīm. “Arī es stāstīju, ko vien zināju,” viņa piebilda.

Izrāda Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu. Kapucīnu mūks Staņislavs izrādīja baznīcas iekšpusi, dārzu, kā arī grāfu Lippe-Lipsku dzimtas kapenes, kur atrodas dzimtas apbedījumu vietas.

Rotāsimies arī mēs. Lilija Gabranova (no kreisās), Iluminata Gračova un Ludmila Ķerģe priecājās, ka viņām izdevās ne tikai izgatavot piespraudes, bet iemācīties arī filcēt, lai darinātu sev krelles vai atslēgu piekariņus.

Pie Stāmerienas pils. Seniori no visas Latvijas izrādīja interesi par romantisko un vēsturisko pili, kur padomju laikos atradies tehnikums un sovhoza kantoris. Diemžēl šobrīd pilij nepieciešama rekonstrukcija, lai tā neaizietu zudībā.

Priecājas par Balvu suvenīriem. Eduards Fiskovičs, kuram jau 91 gads, visas dienas soļoja roku rokā ar sievu Valēriju, ar kuru kopā nodzīvoti vairāk nekā 70 gadi. Viņš savulaik bijis kordiriģents, ansambļu vadītājs, tāpēc ik brīvu brīdi uzsāka kādu dziesmu.

Dundenieku darbnīcā. Jolanta Dundeniece priecājās, cik labi virpa klausījusi arī Zinovija Pritikina rokām, jo māla krūze izdevās skaista un izskatīga.

Maizīte galdā! Vēršukalna muzeja vadītājs Aldis Pušpurs galdā cēla siltu, tikko no krāsns mutes izvilktu un mazliet atpūtinātu maizi, lauku sviestu, sieru, brūkleņu zapti un aicināja visus pie galda.
Meistardarbnīcas brošu gatavošanā. Senioriem izdevās iemācīties pašiem izgatavot skaistas piespraudes, kuras varēs izmantot arī praktiski. “Lai arī dažiem bija grūtāk saskatīt mazās pērlītes, tomēr centība atmaksājās, – nu varēsim rotāties,” piebilda Anna Celmiņa (no labās).
Komentāri
Vēl nav komentāru. Esi pirmais, kas pievieno viedokli!