Ģimenes ar bērniem iepazīst teātra mākslu

Lai palielinātu trešo valstu valstspiederīgo ģimeņu un senioru sociālo kontaktu tīklu, iepazīstinātu tos ar latviešu kultūru un veicinātu latviešu valodas apgūšanu un motivāciju to lietot, no 30.maija līdz 2.jūnijam nevalstiskās organizācijas “Ritineitis” un “Patvērums “Drošā māja”” Balvos, Bērzpilī, un Gulbenes novada Stāmerienā organizēja īpašus integrācijas pasākumus senioriem – trešo valstu valstspiederīgajiem. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta “Tālu no dzimtenes – tomēr mājās” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% – no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Ritineitis”.

No 30.maija līdz 2.jūnijam Balvos un Gulbenes novada Stāmerienā notika projekta “Tālu no dzimtenes – tomēr mājās” integrācijas pasākumi ģimenēm ar bērniem – trešo valstu valstspiederīgajiem un Latvijas pilsoņiem no vairākiem Latvijas novadiem.
Šajā pasākumā ģimenes un bērni iepazina teātra mākslas pamatus. Noderēs seminārā “Latviešu valodas apgūšanas iespējas Latvijā”, kā arī praktiskajās nodarbībās MOODLE vides lietošanai, seminārā – diskusijā “Imigrantiem pieejamie resursi Latvijā. Sadarbības nozīme integrācijas procesā” iegūtās zināšanas. Rotaļās un spēlēs kopā ar folkloras kopu no Upītes ģimenes ar bērniem iejutās latviskajās dejās un rotaļās, traucēja vien odu bari, bet citādi viss bija lieliski! Atgriežoties Balvos, visus gaidīja pārsteigums – pilsētas ielās, skanot pūtēju orķestriem, aizvijās festivāla “Latvju bērni danci veda” gājiens, kas turpinājās Balvu estrādē ar divu stundu koncertu. Noslēgumā visi saņēma tencinājumus par piedalīšanos, fotokolāžas atmiņai un dziedāja līdzi ģitāristam Jānim Ločmelim. Gaisā pacēlās degošas laternas, liecinot par draudzību un sadarbību.

Balvu Tautas teātra režisore Vaira Resne iepazīstina ar rekvizītiem. Ceļš uz izrādi ir ilgs un grūts. Lai to iemācītos, bērni un vecāki teātra meistarklasēs apguva ritma, elpošanas un ātrrunas vingrinājumus, iemācījās gatavot rekvizītus – puķes, tīklos ieaust dekorus, sasiet slotas, gatavot lupatu lelles, stendus, kā arī citas izrādei vajadzīgās dekorācijas. Mēģinājumos bija iekļauti spēļu elementi, improvizācijas teātra māksla un mīmu izdarības.

Pie maizes krāsns Vēršukalna muzejā tā vadītājs Aldis Pušpurs. Var teikt, ka šeit visi piedalījās maizes cepšanā, lai arī bērniem bija grūti saprast, arī sagaidīt, kad maizītes kukuļus ņems ārā no krāsns mutes, taču zinošie vecāki palīdzēja ar stāstiem par maizes ceļu no grauda līdz galdam.

Rāda prasmes. Ziemeļlatgales keramikas meistari Jolanta un Valdis Dundenieki ģimenēm ar bērniem palīdzēja mīcīt mālu, izvirpot māla vāzes un krūzes, izgatavot pogas un citus suvenīrus.

Izrāde “Mazā raganiņa” noslēgusies. Kopīgi ar Balvu Tautas teātra aktieriem izveidota izrāde “Mazā raganiņa”. Katrs no dalībniekiem varēja izvēlēties sev piemērotāko lomu vai arī būt gaismotājs, mūziķis vai skatuves strādnieks. Visi darbojās ar nopietnu atbildības sajūtu un emocijām. Liels bija klātesošo pārsteigums, ka izrāde izdevās. Mazie aktieri vēl un vēl jautāja pieredzējušajiem teātra spēlētājiem,- kur slēpjas šīs mākslas noslēpums? Daudzi no viņiem pieņēma lēmumu,- būšu aktieris! Vecākiem, kuri izvēlējās izrādes tapšanā nepiedalīties, bet piedalījās lekcijās, izrādes noslēgumā pār vaigiem bira asaras, jo tas bija neaizmirstams un spilgts pārdzīvojums – ar gaismām, mūziku, tērpiem, grimu. Balvos teātri spēlē jau vairāk nekā simts gadus, ir iedibinātas skaistas tradīcijas, tāpēc biedrība “Ritineitis” izvēlējās tieši teātra meistardarbnīcas. Klātesošie uzzināja par teātra tradīcijām, par festivālu “Ķiršu dārzs”, par grūto un atbildīgo darbu, kāds ir gan režisoram, gan aktieriem.

Ejam uz cirku! Jau sen zināms, ka teātra pirmsākumi meklējami cirkā, un to pierādīja arī deju un dziesmu skolotāja Iluta Tihomirova, ļaujot bērniem iejusties klaunu lomās.

Zīmē skices teātra izrādei. Bērniem patika izdomāt un zīmēt tērpu un dekorāciju skiču uzmetumus.

Uzrunu saka Balvu novada izpilddirektore Inta Kaļva. Viņa priecājās, ka, iesaistoties meistardarbnīcās un kopīgā izrādes veidošanā, ģimenes saliedējās, guva prieku un kļuva stiprākas.

Mazās raganiņas. Zaiga Lāpāne, kura tēloja Mazās raganiņas lomu, savas aktrises prasmes nodeva arī jaunākajai paaudzei. Zaiga priecājās, ka nogrimētā meitene kļuva tik līdzīga viņai pašai un varēja līdzdarboties izrādē “Mazā raganiņa”.