Iespēja paglābt savu fermu

Āfrikas cūku mēra infekcija Latvijā  iet plašumā. Kopš 13.augusta Saeima izdarījusi grozījumus, paplašinot ārkārtējās situācijas teritoriju. Papildus noteikts 21 novads, piecu novadu atsevišķi pagasti un četras pilsētas (Jēkabpils, Daugavpils, Valmiera un Rēzekne). Paplašināta ne vien ārkārtas situācijas teritorija, bet noteiktas arī stingrākas prasības.

Jau rakstījām, ka  visiem cūku turētājiem, kuri nevēlas vai nevar savās saimniecībās nodrošināt biodrošību, šie dzīvnieki jāizkauj līdz 7.septembrim. Ja dzīvnieki būs reģistrēti, īpašnieki par piespiedu izkaušanu saņems valsts paredzētās kompensācijas.
“Vaduguns” saņēmusi lasītāju jautājumus, ko īsti nozīmē biodrošības prasības un kas dzīvnieku novietnēs to saimniekiem ir  jāievieš? Aizvadītajā ceturtdienā tieši  par šo tēmu Balvos notika informatīvs seminārs, kurā PVD veterinārā  inspektore Sandra Vanaga sniedza izsmeļošu skaidrojumu. Biodrošība ir vesels pasākumu komplekss, kura ieviešanai un izpildei, kā teica inspektore, cūku turētājiem jākļūst par ikdienas rutīnu. Acīmredzot tas būs jādara  vēl ļoti ilgi, jo, kā liecina citu valstu pieredze, cīņa ar  Āfrikas cūku mēri var būt gadiem ilga. Vai cūku īpašnieki vēlas un viņiem ir vajadzīga biodrošība, jāizlemj katram pašam. Taču tā ir iespēja  pašreizējā situācijā censties paglābt cūku ganāmpulkus no likvidēšanas un piespiedu izkaušanas. Pretējā gadījumā dzīvnieki ir jānokauj obligātā kārtā.