Baltalkšņus drīkstēs cirst ūdenstilpju aizsargjoslās

Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā.
Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis.
Likumprojekta autori norāda, ka, mazinot ierobežojumus, zemes īpašnieki varēs novākt brūkošās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes. Baltalkšņi ūdenstilpju aizsargjoslās aizņem ap septiņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un to skaits pēdējos 30 gados ir strauji pieaudzis. Baltalksnis pēc 40 gadu vecuma sāk brukt,  tādēļ upēs pasliktinās bioloģiskā kvalitāte un sāk veidoties aizdambējumi.
Patlaban likums noteic aizliegumu ūdenstilpju aizsargjoslās 50 metru platā joslā veikt kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā.
Grozījumus Aizsargjoslu likumā trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.