Svarīgi ķīmiju pielietot precīzi

Pēdējos gados Eiropas Savienība aktīvi diskutē par ķīmisko līdzekļu izmantošanu lauku kultūraugiem un to iespējamajām sekām uz veselību. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra saka, ka glifosāta preparātu pielietojumos ir iespējama kancerogēnu vielu klātbūtne. Lūk, ko par glifosāta herbicīdu pielietojumu saka firmas pārstāve Ziemeļaustrumu reģionā Inga Tīnusa.
-Noteikti neatbalstu miglošanu pirms ražas kulšanas. Tas nav agronomiski pareizi, un acīmredzot tāpēc šie ķīmiskie līdzekļi izsauc arī tādu reakciju. Lauku apsaimniekotājiem visi darbi  jāizdara savlaikus un secīgi. Ja ķīmiskos līdzekļus pielieto īsi pirms ražas novākšanas, tad vai nu lauks ir aizlaists ar nezālēm, vai arī mitrā laikā saimnieks cenšas mākslīgi labību izkaltēt. Mana pieredze liecina, ka Balvu pusē lauku apsaimniekotāji, ar kuriem iznācis sadarboties mūsu firmai, ja vien tā nav ārkārtēja situācija, necenšas pielietot šādu metodi. Taču Zemgalē šāda prakse ir ierasta, un ķīmiju izmanto. Tas, protams, nav pareizi, sevišķi ja vēl neievēro intervālu līdz kulšanai. Glifosāta preparātus parasti pielieto melnajās papuvēs un laukos pirms labības sējas, kur nav citas iespējas apkarot vārpatu. Cīņa ar šo nezāli tomēr ir būtiska problēma. Ķīmisko preparātu pielietojumā, līdzīgi kā ar zālēm, svarīgi ir ievērot nosacījumus un darīt to pareizi. Pretējā gadījumā blakusefekti ir neizbēgami. Man personīgi nebūtu iebildumu, ja glifosāta preparātus aizliegtu lietot lauksaimniecībā pirms pašas ražas novākšanas. Manuprāt, lielākā problēma ir tieši nepareizā to pielietošana pirms ražas novākšanas, tāpēc šo ļaunumu varētu arī ierobežot.
Praksē glifosāta preparātu Latvijā ir daudz – vairāk nekā  40. Tos pielieto gan lielie, gan mazie zemnieki. Nopērk un lieto arī mazdārziņu īpašnieki. Gribētos domāt, ka mazo platību apsaimniekotāji šo ķīmiju pielieto pareizāk. Taču Balvu pusē, atkārtošos, pēc maniem novērojumiem, nav tādu lauku uzņēmēju, kuri glifosāta herbicīdus izmantotu īsi pirms ražas novākšanas.