Balvenieša lietā izmaksāta viena no lielākajām kompensācijām

Ārlietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka no 2010. līdz 2016.gada 31.decembrim Latvijas valsts kompensācijās par zaudētām Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietām un spriedumos konstatētajiem pārkāpumiem cietušajiem izmaksājusi vairāk nekā pusotru miljonu eiro – 1 609 380 eiro.

Starp trīs lietām, par kurām minētajā laika periodā izmaksātas vislielākās kompensācijas, ir arī “Jasinskis pret Latviju” jeb balvenieša Aleksandra Jasinska prasība ECT. Rezultātā 2010.gada beigās ECT pasludināja spriedumu šajā lietā, vienbalsīgi atzīstot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 2.panta (tiesības uz dzīvību, pienākums veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu) pārkāpumu Latvijā attiecībā uz iesniedzēja A.Jasinska kurlmēmā dēla Valda nāves apstākļiem 2005.gada 28.februārī, un piesprieda atlīdzināt iesniedzējam nodarīto morālo kaitējumu 50 000 eiro apmērā. Šis tiesas spriedums ir vienīgais šāda mēroga precedents visā bijušajā Balvu rajonā.
Laikrakstā “Vaduguns” jau rakstījām un no lietas materiāliem izriet, ka dēls, kurš bija kurlmēms, nomira policijas atskurbtuvē Balvos. Lai arī uz notikuma vietu bija izsaukta ātrā palīdzība, policisti nolēma viņu nogādāt atskurbtuvē. Tāpat ECT konstatēja, ka, ierodoties Balvu rajona policijas pārvaldē, tika konstatēts vīrieša sejas sasitums, tomēr viņam neveica medicīnisko apskati. Vīrietim atņēma arī viņa piezīmju blociņu un pildspalvu, kas tajā gadījumā bija viņa vienīgā saziņas iespēja, jo neviens no policistiem neprata zīmju valodu. Par dēla aizturēšanu neinformēja arī vīrieša tēvu, kurš prata zīmju valodu un būtu varējis sniegt objektīvu sava dēla stāvokļa raksturojumu. Lai gan no lietas apstākļiem nevar secināt, cik regulāri policisti pārbaudīja vīrieša stāvokli, kamēr viņš atradās atskurbtuves kamerā, neapšaubāmi ir skaidrs, ka viņš kādu laiku turpināja klauvēt pie kameras durvīm un sienām, uz ko neviens no dežurējošajiem policistiem nereaģēja. Pirmo reizi policisti mēģināja vīrieti pamodināt tikai septiņas stundas pēc viņa ievietošanas kamerā. No brīža, kad policisti mēģināja vīrieti pamodināt, līdz brīdim, kad tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, pagāja vēl gandrīz septiņas stundas. Tādējādi kopumā vīrietis nebija pamodies 14 stundu laikā. Pēc tiesas ieskatiem, policistiem šim apstāklim bija jāpievērš papildu vērība un to nedrīkstēja izskaidrot kā alkohola reibumu.