Nevar atkāpties no Eiropas tendencēm

Šogad Viļānos “Lauku dienā” pirmo reizi bija skatāmi bioloģiskie izmēģinājumi. Tajos bija iesēti un visu sezonu audzēja visas svarīgākās kultūras – pupas, zirņus, kartupeļus, griķus, auzas, lopbarības rutkus, lupīnu, miežus, vasaras kviešus. Izmēģinājumos audzēja arī četrus bioloģiskos zālāju maisījumus, ko pēc tam izmantoja zaļmēslojumam.
Būs aizvadīta tikai pirmā gada izmēģinājumu sezona. Lauks bija sertificēts, ievērotas atbilstošas tehnoloģijas. Vai ir vērts pūlēties un kopt bioloģiskos sējumus un stādījumus? Zinātniece Veneranda Stramkale sarunā laikrakstam pastāstīja, ka viss izaudzētais ir novākts, nosvērts, pašlaik apstrādā un sistematizē datus, un par konkrētiem secinājumiem viņa sniegs plašu informāciju pēc pāris mēnešiem zinātniski praktiskā konferencē. Visā Eiropā ir tendence uz bioloģisko produkciju. Ja lauksaimnieks gribēs pārdot savus ražojumus un gūt ienākumus, tad, gribi vai nē, kaut vai daļēji viņam būs jāpievēršas arī bioloģiskajai saimniekošanai. Taču skaidrs, ka šajā saimniekošanas modelī vēl ir daudz nezināmā un nenoskaidrotā. Vēl daudz jāpēta un jāmācās, lai secinātu, varēs vai nē panākt labu rezultātu. Zinātniece atzina, ka pirmo reizi savā vairāk nekā 50 gadu darba mūžā sastopas ar kultūrām, ko nekad nav audzējusi. Izmēģinājuma ietvaros nākas sadarboties ar lietuviešu firmu un audzēt kultūras, kas ir Eiropas pasūtījums. Šoruden iesēta jauna ziemāju kviešu šķirne, divgadīgās ķimenes. Ziemāji ir labi sadīguši, bet kā tie augs un kā ražos, – tas vēl nākotnē. V.Stramkale teica: “Nevaram atkāpties no Eiropas prasībām un nostādnēm. Un neko citu jau arī neizdomāsim. Jāaudzē tas, ko pieprasa. Bet man tas ir pārsteigums.”