Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai

2017.goda 5.–6.majā Rēzeknē nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas atguodynuoja Latvejis i pasauļa sabīdreibai par Latgolai nūzeimeigim divim kongresim Rēzeknē pyrma symts godu: 26.–27.aprelī (piec j. st. 9.–10.majā), kurā vodūšuo lūma beja goreidznīceibai i kurā tyka pījimts viesturisks lāmums atsadaleit nu Vitebskys gubernis i veiduot vīnu vaļsti ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimnīceibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4.decembrī (piec j. st. 16.–17.decembrī), kur vodūšuo lūma beja strieļnīkim. Ūtruo kongresa rezultatā tyka panuokts, ka tuo laika treis apriņči — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918.goda 18.novembrī.
2017.goda Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceji i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas dasaver par rezolucejis izpiļdi i organizej nuokamū Latgolys kongresu. Izviertejūt sasnāgtū i vēļ rysynojamūs vaicuojumus, tyka izveiduota Latgolys kongresa koncepceja. Kongresa tema itymā godā ir “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”.
Četru godu pīredze piec 2017.goda Latgolys symtgadis kongresa, a seviški Latvīšu viesturyskūs zemu lykuma pījimšona, aplīcynoj vajadzeibu regulari i mierktīceigi apkūpuot i vierzeit Latgolai i juos dzeivuotuojim nūzeimeigus vaicuojumus. Partū ir svareigi vysmoz reizi pīcūs godūs, nūdrūšynojūt atbiļsteigu puorstuovnīceibu kai nu dzeivuotuoju, tai i nu pošvaļdeibu, NVO i cytu organizaceju, analizēt asūšū situaceju i izvierzeit praktyskus aizdavumus i vaicuojumus, kas svareigi Latgolys atteisteibai.
Kab precizuok izvierzeit prioritatis Latgolys kongresa dorba kuorteibai, tyka organizātys div diskusejis Rēzeknē i Daugovpilī, aicynojūt puorvaļdis, tautsaimnīciskū i navaļstiskū sektoru atsavērt iz padareituo i izvierzeit sasnādzamus mierkus. Kotrā nu itūs diskuseju tyka skaidruots ari kongresa delegatu i daleibnīku puorstuovnīceibys pryncyps.
Latgolys kongresa dorbs tiks organizāts vairuokuos sekcejuos, kur daleibu jims kongresa delegati i kongresa daleibnīki, taipat gosti (aicynuotuos personys). Kongresa delegati puorstuovēs Latgolys dzeivuotuojus, pošvaļdeibys, navaļdeibys organizacejis, kas mierktīceigi kūp latgaliskū ideņtitati i rysynoj Latgolai i latgaliskajam svareigus vaicuojumus.
Kongresā aicynojam pīsadaleit ari politikus i vysaidu nūzaru praktikus — ar referatim, ar lītyskom temom deļ diskuseju. Taipat Latgolys kongresā daleibu jims puorstuovi nu vaļsts instituceju, īstuožu, nu cytu latvīšu viesturyskūs zemu. Īcarāts, ka Latgolys atteisteibai aktuali zynuotniskī prīšklasejumi meisīs ar naskaidru voi streideigu vaicuojumu publisku apsprīsšonu, kab kongresa gaitā izstruoduot i apsprīst rezolucejis pamatpunktus i kongresu beigt ar konkretim prīšklykumim tautsaimnīceibys, drūšeibys, kulturys, izgleiteibys, volūdys i plašsazinis leidzekļu politikys atteisteibai.
Latgolys kongresa nūslāgumā kongresa delegati apstyprynuos rezoluceju, kurā tiks nūsaceiti nuokamūs pīcu godu aizdavumi i sasnādzamī mierki, kai ari tiks apstyprynuota rezoļucejis izpiļdis komiteja jaunā sastuovā.
Kongresa dorba volūdys — latvīšu, latgalīšu, angļu.
Kongresa nūtikšonys vīta i laiks — Rēzeknē, 27.aprelī — Kongresa atkluošona; 28.aprelī — dorbs grupuos; 29.aprelī – nūslāguma plenarsēde, rezolucejis apstyprynuošona, vokora pasuokums visim interesentim.

Uzziņai
1992.goda 11.–13.augustā Rēzeknē nūtyka 1. pasauļa latgalīšu saīts, kas pulcynuoja vysaidu nūzaru specialistus, lai kūpeigi vīnuotūs par atmūdys laika nūrišu strategeju i puorvierteibom, kuo vajag deļ Latgolys regiona atdzimšonys. Roduos lāmumi par latgalīšu volūdys vaicuojumu aktualiziešonu, regiona plašsazinis leidzekļu i gruomotu izdūšonys atbaļsteišonu, Rēzeknes Augstškolys (RA) (nu 2016.goda 1.janvara — Rēzeknis Tehnologeju akademeja, RTA) izveiduošonu. Pasuokums izskanēja ar atjaunuotuo pīminekļa “Vienoti Latvijai“ atkluošonu.
2002.goda 11.–13.augustā tyka organizāta 2. pasauļa latgalīšu konfereņce, kuramā tyka pījimts uzsaukums, adresāts Latvejis Republikys prezideņtei V.Vīkei-Freibergai i LR Ministru prezideņtam Andram Bierzeņam. Jimā tyka atzineigi nūvārtāta Vaļsts volūdys lykuma izstruode, RA nūdybynuošonys fakts, atbolsts Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys dorbam, taipat akcentāti naatlīkami rysynojamī aizdavumi iz prīšku: “Latgolys kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošona i atteisteiba ir skotoma nasaraunamā saisteibā ar nūvoda saimnīciskū dzeivi i vaļsts regionalū politiku. Laikā, kod leluokuo investiceju daļa palīk Reigā i juos apleicīnē, izraisūt Latvejis lauku izmieršonu i katastrofalu bezdorba pīaugumu, skaitom par vitali vajadzeigu vaļsts atbolsta palelynuošonu Latvejis periferejai, seviški Latgolai, samazynojūt nūdūkļu likmis i sekmejūt investiceju pīsaisti.” Uzsaukumā tyka vārsta uzmaneiba iz kuortejuos administrativi teritorialuos reformys sasteigteibys i nalabvieleibys Latgolai, juos rezultatā tyktu maineiti Latgolys kulturviesturiskī rūbeži.
2012.goda 9.–10.augustā Latgolys dīnuos Rēzeknē nūtyka 3. pasauļa latgalīšu saīts, kurā sūpluok plotai kulturys programai nūtyka ari konfereņce, izviertejūt Latvejis naatkareibys laika Latgolys atteisteibys teņdeņcis i krysšonuos cālūņus ekonomikā, izgleiteibys, volūdys, kulturys politikā i aktivi īsasaistūt Latgolys atbolsta programys realizacejā. Pījimtuo rezoluceja paredzēja praktiskus pasuokumus kai Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. dalis īdarbynuošonai Latvejis volūdys i izgleiteibys politikā, tai sabīdryskuo pasyutejuma aktiviziešonu i latgalīšu volūdys respektiešonu vaļsts komunikaceju i plašsazinis leidzekļu politikā. Itamā konfereņcē pyrmū reizi beja puorstuovāti ari Sibirejis latgalīši, īpazeistynojūt ar sovu izdzeivuošonys pīredzi 20.godu symta garumā.
2017.goda 5.–6.majā 4. pasauļa latgalīšu saītā nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas beja veļteits Latgolys kongresa symtgadei i analizēja 1917.goda lāmumu eistynuošonu. Kongresu organizēja Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Daugovpiļs Universitate, a juridiski viesturyskuos sekcejis dorbu — K.Dišlera fonds i Publiskūs tīseibu iņstituts. Akademiskajam pasuokumam tyka izvālāts simbolisks nūsaukums: Latgolys symtgadis kongress. Tys izcēle pasuokuma zeimeibu Latvejis viesturē, pastreipojūt faktu, ka vīnuotys Latvejis vaļsts koncepts pyrmū reizi tics izvierzeits taišni Rēzeknē. Kongresā pīsadaleja 551 registrāts daleibnīks. Pyrmū reizi pasuokums tyka translāts Latvejis televizejā, sajamūt plotu rezonaņsi. Kongresa gaitā tyka pījimta rezoluceja i izveiduota Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), kurys aizdavums ir pauotrynuot i viertēt pījimtūs praseibu izpiļdi, taipat snēgt puorskotu par rezolucejis eistynuošonys gaitu kūpumā. Rezolucejis pamats ir 1917.goda kongresa lāmums par apsavīnuošonu ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys volūdys, pošvaļdeibu, ticeibys, školu i saimnīciskajūs vaicuojumūs. Rezolucejā ir četri pamatpunkti: 1) izpyldūt 1917.goda Latgolys kongresa lāmumu 2. punktu, Latvejis vaļstei nūdrūsynuot Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. dalis realu darbeibu, 2) aicynuot Latgolys planavuošonys regiona padūmi oficiali apstyprynuot latgalīšu (Latgolys) karūgu (tymsai zyls-bolts-tymsai zyls), nūsokūt juo lītuojuma kuorteibu, 3) Latvejis Republikys regionalū politiku baļsteit iz Satversmis 3. panta, precizi i skaidri nūsokūt regionu funkcejis, kas ļautu efektivi rysynuot daudzys vaļstiskys problemys, 4) nūsaceit 27.apreli par Latgolys dīnu i īkļaut jū lykuma “Par svātku, atceris i atzeimojamom dīnom” 2.pantā kai atzeimojamu dīnu.
Latgolys kongresa organizatori