Lietu izskatīšana samazinās arī Balvos

Pagājis gads, kopš uzsāka Latgales apgabala tiesu reformu, būtiski mainot reģiona tiesu struktūru – sešu tiesu un piecu zemesgrāmatu nodaļu vietā izveidojot divas tiesas un divas zemesgrāmatu nodaļas.
Rezultātā, kā liecina Saeimas Juridiskās komisijas izbraukuma sēdē Rēzeknes apgabaltiesā paustais, reforma ļāvusi paātrināt lietu apriti un samazināt neizskatīto lietu skaitu, kā arī aizvadītajā gadā ieekonomēt 150 000 eiro. To apstiprina arī Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne, kura uzskata, ka tiesu reforma Latgalē noritējusi veiksmīgi un šobrīd lietu tiesā izskata trīs līdz 12 mēnešu laikā. “Balvu un Ludzas tiesu tiesneši jau novērtējuši, ka viņiem tagad ir iespēja specializēties, un šī specializācija arī devusi iespēju palielināt lietu apriti, jo līdz ar to iespējams daudz veiksmīgāk plānot lietu skatīšanu. Sevišķi tas attiecas uz civillietām, kur ļoti liels īpatsvars ir rakstveida procesiem, līdz ar to pušu neierašanās vairs netraucē lietas tālāku virzību. Lietu atlikums samazinājies par 200 lietām. Savukārt krimināllietās, pat ņemot vērā to, ka joprojām ir problēmas ar kriminālprocesa dalībnieku ierašanos uz tiesas sēdēm, kas ir galvenais lietu atlikšanas iemesls, lietu atlikums nav palielinājies,” stāsta tiesas priekšsēdētāja.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka šobrīd tiesu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem ir tiešā tiesas priekšsēdētāja kompetencē: “Sākotnēji ļoti daudzās lietās ir rakstveida process, kas nozīmē, ka cilvēkiem nav jābūt klāt tiesas sēdē un šīs lietas var izsūtīt skatīt gan uz Balviem, gan arī uz Ludzu vai kādu citu vietu. Kas attiecas uz tiesas sēdēm, kuras skata klātesot lietas dalībniekiem – tas ir tiesas priekšsēdētāja atbildības jautājums. Jāvērtē, vai personai, kas, piemēram, dzīvo Ludzā, iespējams ierasties uz tiesas sēdi citviet.”
Plānots, ka šāda veida reforma notiks visā Latvijas tiesu sistēmā. Janvārī Tieslietu padomē arī lēma par tiesu reorganizācijas tālāko procesu Rīgā. Savukārt Tieslietu ministrijā jau līdz šī gada beigām plāno īstenot lielāko reformas daļu arī pārējos Latvijas reģionos, un reformu iecerēts pabeigt līdz Latvijas simtgadei.