Bioloģiski vērtīgā zālāja pieteikšana pārbaudei

2016.gadā uzsāks aizsargājamo dzīvotņu kartēšanu visā Latvijas teritorijā. Eksperti dosies dabā un inventarizēs mežus, purvus, atsegumus, ūdeņus un zālājus. Latvijā par aizsargājamām atzītas 10 zālāju dzīvotnes – bioloģiski vērtīgi zālāji, par kuru apsaimniekošanu lauksaimnieki var pretendēt uz atbalsta maksājumiem 2014. – 2020.gada Lauku attīstības programmas pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.
Kartēšana turpināsies līdz 2019.gada rudenim. Lai obligāti apmeklējamās platībās pēc iespējas iekļautu zālājus, kuru atbilstība bioloģiski vērtīga zālāja statusam līdz šim nekad nav pārbaudīta, t.i., īpašnieks tos nekad nav pieteicis pārbaudei un tie nav zaļi vai sarkani bloki Lauku atbalsta dienesta mājaslapā, Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemju īpašniekus pieteikt šādus zālājus pārbaudei.
Zemju īpašnieki savus pieteikumus Dabas aizsardzības pārvaldei var sūtīt līdz šā gada 15.maijam.
Adrese: BVZ noteikšana, Dabas aizsardzības pārvalde, Baznīcas iela 7, Sigulda, LV 2150.

BVZ apsekošanas kārtība
Zālāju īpašnieki aicināti pieteikt kartēšanai tikai tādus zālājus, kuri pēc īpašnieka domām atbilst vismaz vienai no turpmāk uzskaitītajām pazīmēm:
* zālājs izmantots ekstensīvi kā pļava vai ganība un nav uzarts vismaz 30-40 gadus, tas ir pļauts ar siena novākšanu un/vai ganīts, nav katru gadu lietoti minerālmēsli ar slāpekļa devu, kas lielāka par 50 kg/ha;
* zālāja zelmeni veido liels skaits dažādu savvaļas ziedaugu sugu un tajā nedominē viena vai vairākas no uzskaitītajām sugām: ložņu vārpata, dziedniecības pienene, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, lielā nātre, podagras gārsa, meža suņburkšķis, daudzgadīgā airene.
* visā zālāja platībā bieži sastopamas vismaz piecas dabisko zālāju indikatorsugas. Pazīstamākās indikatorsugas ir gaiļbiksīte, dzirkstelīte jeb savvaļas neļķīte, parastais vizulis jeb blusiņsmilga, Eiropas saulpurene jeb cāļu galvas vai sviesta pikas, ziepenītes, spradzene (līdzīga meža zemenei), vidējā ceļteka (rozā ziedu vālītes) u.c.
Kartēšanā Latvija būs sadalīta (12,5×12,5km) lielos kvadrātos, un katrā kvadrātā eksperts obligāti apmeklēs tos zālājus, kas ir noteikti kā bioloģiski vērtīgie zālāji laika periodā līdz 2013.gadam (2013. un 2014. gadā pārbaudītie zālāji netiks apmeklēti). Pārējās zālāju platības eksperts apmeklēs izlases veidā, ņemot vērā zālāja novietojumu reljefā un ja pēc dažādu kartogrāfisko materiālu analīzes pastāvēs liela varbūtība, ka zālājs varētu būt bioloģiski vērtīgs.
Pārbaudes netiks veiktas zālājos, kas bija pieteikti BVZ noteikšanai 2013.gadā, bet netika atzīti par bioloģiski vērtīgiem.
Papildus informācija, pieteikuma anketa un paraugs pievienojamai kartei atrodami Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv.