Izvērtēti un apbalvoti sakoptāko īpašumu saimnieki

Gatavojoties novada svētkiem, Baltinavas novada dome šogad izsludināja konkursu par sakoptāko sētu piecās nominācijās: sakoptākā lauku sēta, sakoptākā māja novada centrā, sakoptākā pašvaldības iestāde, sakoptākais uzņēmums, zemnieku saimniecība, sabiedriskā ēka, kā arī iedzīvotāju simpātiju balva, ko novada iedzīvotāji varēja izvērtēt pēc novada kultūras namā izvietotajiem sakoptāko īpašumu fotouzņēmumiem.
Sakoptāko lauku sētu grupā par labākajām atzītas Aijas Keišas lauku sēta Kašu ciemā, Stefānijas un Jāņa Gabrānu-Ludboržu sēta Svātūnē un Valentīnas un Edmonda lauku mājas Pliešovas ciemā.
Baltinavas centra māju grupā kā sakoptākās novērtētas Veltas un Andra Ločmeļu māja, Jāņa un Ingrīdas Briežu māja un Valentīnas Daukstes māja. Viņa ir arī iedzīvotāju simpātijas balvas ieguvēja.
Pašvaldības iestāžu grupā skates komisija atzinīgi novērtēja Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas, Baltinavas vidusskolas un novada pašvaldības ēku teritorijas.
Savukārt sakoptāko uzņēmumu, zemnieku saimniecību grupā kā sakoptākās atzītas zemnieku saimniecību “Amatnieki”, “Riekstiņi” un “Krustceļi” teritorijas.
Sabiedrisko ēku grupā par sakoptāko žūrija atzina Baltinavas Romas katoļu draudzes mājas apkārtni.
Skates uzvarētāji novada svētkos saņēma novada domes Atzinības rakstus, plāksnītes ar uzrakstiem par sakoptāko īpašumu, krūzītes ar attēliem, kuros redzami fragmenti no īpašuma teritorijas.
Sakoptāko sētu skate Baltinavas novadā notika pēc trim gadiem, tādēļ iedzīvotājiem bija lielākas iespējas labiekārtot savu īpašumu teritoriju, jo vienkārši bija vairāk laika, nekā tad, ja konkurss notiek pēc gada vai diviem. Protams, labiekārtošana – gan košumkrūmi, gan puķu stādi, gan labiekārtošanas darbi – maksā naudu, ko ne visi māju un ēku īpašnieki var atļauties. Sakopt sētu gan! Arī vērtēšana notiek pēc nolikuma. “Lai pretendētu uz sakoptākā īpašuma titulu, nepietiek tikai ar ziedošu puķu dārzu vien. Skates komisija vērtē, kā izveidots māju nosaukums, kāds ir iebraucamais ceļš un citi elementi. Centrā neizceļas māju nosaukumi, bet laukos, neraugoties uz to, ka novada teritorijā ir vienotās norādes ar māju nosaukumiem, daudziem ir vēl arī pašu darinātās. Skaistas. Centrā nevērtējām iebraucamos ceļus, bet laukos to varēja labi redzēt. Cilvēki cenšas sakopt vidi, kurā dzīvo,” secina žūrijas komisijas vadītāja un novada pašvaldības daiļdārzniece INĀRA DAUKSTE. Līdzīgās domās ir arī žūrijas komisijas pārstāve INDRA KEIŠA. Viņa saka: “Lai cik liels vai mazs ir ģimenes budžets, latvietis tik un tā daļu naudiņas ieguldīs mājas apkārtnes labiekārtošanā, puķēs. Novada teritorijā redzējām ļoti koptas mājas, kur ieguldīta īpašnieku sirds un dvēseles daļiņa. Man prieks par mūsu cilvēkiem.” Savukārt komisijas pārstāve ANTRA KEIŠA uzskata, ka iedzīvotāji kautrējas pieteikt sevi konkursā, lai gan parādīt būtu ko.