Kas notiek augļu dārzos

Piesaulītē, no jumtiem kūstot sniegam, veidojas lāstekas, lai arī gaisa temperatūra dienā ir no -2 līdz -3 C. Līdzīgi notiek augļu dārzos ar ābeļu, bumbieru, ķiršu vai plūmju stumbriem, kam temperatūru krasās svārstības izraisa stumbru mizu plaisāšanu. Pieredzējušais agronoms Imants Kārkliņš skaidro, ka pavasarī bojātā miza atmirst, iežūst, un bojājumu vietas inficējas gan ar sporām, gan baktērijām. Ja kokam nepalīdz, kociņi pamazām iet bojā, un infekcija izplatās uz veselajiem kokiem, sevišķi ieperinoties stumbru žāklēs un svaigajās mizas bojājumu vietās. Pēc agronoma novērojumiem, martā pastiprināti iet bojā kociņi, kas iestādīti pastāvīgi mitrās vietās un tad, ja zeme rudenī paliek bez saluma. Lai daudzmaz stumbrus pasargātu no intensīvā saules starojuma, koku stumbri bija jābalsina  jau  rudens nogalē vai februārī. Speciālists  iesaka balsināmajam materiālam pievienot  vara vitriolu, kas palīdzētu mazināt infekciju avotus. Tas gan nenozīmē, ka arī pirms lapu plaukšanas  augļu kokus nevajadzētu apstrādāt ar 0,5-1% vara vitriolu vai  0,3-0,5%  čempionu 50 ps.
Nedrīkst aizmirst, ka  augļu koku  vainagi  jāatbrīvo no infekciju bojātajiem zariem. Ķiršiem un plūmēm  tie parasti ir vainaga apakšējā daļā, tādēļ noteikti izgriežami un uzreiz sadedzināmi. Vainagus veidot iesaka ne agrāk kā marta beigās vai  aprīļa sākumā. Ogulājiem svarīgi ir  veidot vainagus jaunajiem stādījumiem, atstājot ne vairāk kā 6 dzinumus. Regulāri  jāizgriež 3-4 gadus vecie zari, bet kaitēkļu  bojātie dzinumi izņemami un sadedzināmi. Krūmmellenēm marta  meteoapstākļi nav labvēlīgi. Dziļais  sniega slānis negatīvi ietekmē  iepriekšējā gadā iestādītos vājākos kociņus. Ziemā lija lietus, kur ūdens sasala uz sniega segas, atkušņos izveidojās biezs sērsnas slānis, kas vājākos kociņus burtiski nolieca pie zemes. Agronoms atgādina, ka svarīgi bija pieskatīt jaunos iepriekšējā gada potējumus.