Baltā galdauta svētki Baltinavā

Latvieši godos vienmēr klājuši baltus galdautus, pie kuriem sēdušies ar pietāti pret notikumu, kuram par godu tas uzklāts,- priecīgam vai ne tik priecīgam. Arī ar pietāti pret galdauta baltumu, kad lauku sievas nezināja, kur īsti likt savas sastrādātās rokas, baidījās, ka tik uz galdauta kaut kas nenokrīt vai neizlīst. Vīri, ierāvuši šļuku alus, jutās drošāk, bet baltais galdauts tik un tā bija cieņu rosinošs atribūts jebkurās mājās. Latgalē baltu galdautu uz galda klāja arī ikdienā tā sauktajā goda istabā, kur atradās Dieva stūrītis – svētbildes un krustiņš. Taču ikdienā pie galda neēda, vienīgi sēdināja ciemiņus, ja tādi ieradās. Tas bija goda galds. Un baltais galdauts bija neatņemama katras saimnieces pūra sastāvdaļa.

Galdauti aplūkojami arī Baltinavas Amatnieku centrā, kur izstādīti novada sievu rokdarbi, tostarp arī baltie galdauti – gan pašu darināti, gan mantoti no paaudzes paaudzē.